Vienkārši sakot — tā ir labākā televīzija, kas pieejama visiem un jebkur. Tā darbojas pēc tāda paša principa kā analogā TV — no TV torņa tiek raidīts signāls, ko uztver antena. Atšķirība ir tā, ka šis signāls ir kvalitatīvāks un ar vairāk iespējām. Virszemes televīzija jau tagad piedāvā 30 kanālus, bet nākotnē to skaits dubultosies. Ar virszemes televīziju Jūs varat izvēlēties gan pārraižu valodu, gan subtitrus (kanāliem, kas to nodrošina), un Jums nevajadzēs meklēt rokā TV programmu, jo tā ir apskatāma Jūsu televizorā. Un tas viss tikai ar vienu mērķi — lai skatīšanos padarītu Jums vēl ērtāku, jo, ziniet, ērtības nav slikta lieta.
Juris Kaža par virszemes televīzijas riskiem un izdevībām
Svaigs raksts par virszemes televīzijas riskiem un izdevībām nozare.lv Jura Kažas blogā.
Ievads:
Lattelecom paziņojumos par savu virszemes ciparu televīzijas projektu pavīd mājieni, ka uzņēmums šajā „klasiskai” telekomunikāciju kompānija neraksturīgā pasākumā saredz zināmus riskus.
Nozare.lv ir iepazinusies ar fona informāciju un citiem apstākļiem, kas dara iespējamu plašos vilcienos aprēķināt šī riska parametrus.
Pilnu raksta tekstu var izlasīt nozare.lv
Jaunumi par virszemes televīzijas ieviešanu
Skatos, šodien medijus apskrēja ziņa par satiksmes ministra izteikumiem virszemes televīzijas ieviešanas sakarā.
Delfi raksta:
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nespēj vadīt raidorganizāciju pāreju no analogā uz zemes ciparu formātu, tāpēc rosina šīs funkcijas uzticēt Satiksmes ministrijai.
Ministrs piedāvā funkciju – vadīt televīzijas raidorganizāciju pāreju uz apraidi ciparu formātā – pārņemt Satiksmes ministrijai [...].
Spilgtākais Gerharda paziņojums:
“Acīmredzot NRTP paši ar šo jautājumu galā netiks.”
DB var izlasīt:
Zināms, ka NRTP mediju telpā izplatījusi paziņojumu ar pārmetumiem satiksmes ministram par nespēju divu mēnešu laikā tikties, lai pārrunātu televīziju pāreju uz jaunu apraides formātu un raidīšanas izmaksām.
Tāpēc tuvākajā laikā iesaistītās organizācijas saņems uzaicinājumu uz tikšanos SM. Satiksmes ministrs ar organizācijām varētu tikties jau pirmdien, 16.novembrī. SM lietvedībā nav reģistrēts neviens oficiāls NRTP aicinājums uz tikšanos.
Ziņa nav iepriecinoša. Tomēr tas vairāk skars tos, kas paliks pie analogās apraides. Virszemes televīzijas lietotāji neko no tā nesajutīs. Šovakar TV ziņās dzirdēju, ka pamazām veidojas situācija, ka analogajā apraidē var palikt vairs tikai viens kanāls. Latvijas Televīzijas 1.programma. Pārējiem ir pārāk dārgi maksāt gan par analogo apraidi, gan ciparu apraidi. TV kanāli ir ieinteresēti raidīt tikai “ciparos”.
Noslēgumā tikai atgādināšu, ka pasūtīt sev virszemes televīziju var Lattelecom vietnē vai sadarbības partneru veikalos.
Vēl viens iemesls pāriet uz virszemes televīziju
Šodien lasīju “Latvijas avīzes” piektdienas (06.11.09.) numuru. Interesi piesaistīja raksts “LNT un TV3 draud pārtraukt analogo apraidi jau no 2010. gada sākuma” (saite). Interesanti!
Citāts:
Bezmaksas televīzijas ēras gals ir saistīts ar televīzijas pāreju uz digitālo apraidi, ko valstī ievieš “Lattelecom”. Līdzšinējo analogo apraidi plānots pilnībā atslēgt līdz 2012. gadam. No 2010. gada marta analogajā formātā vairs nebūs uztverams LTV7 kanāls. Bet vakar par iespēju pārtraukt analogo apraidi jau ar jauno gadu brīdināja komerctelevīzijas (LNT un TV3) – par to paziņojumu izplatīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija.
Jau kkad pa šonedēļ TV ziņās redzēju paziņojumu slīdošajā lentā, ka komerctelevīzijām iekrājies parāds LVRTC par analogo apraidi. Izrādās, ka prieks nav no lētajiem, bet atdeve — tuva nullei:
Kā skaidroja asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, komerctelevīzijas nav ar mieru turpināt maksāt līdzšinējos 50 000 latu mēnesī Latvijas radio un televīzijas centram (LVRTC) par analogā signāla izplatīšanu, turklāt komerctelevīzijām jau veidojoties parādi LVRTC. “Attīstoties tehnoloģijām, pēdējos gados strauji samazinājies analogā signāla izmantošanas īpatsvars. To ir nomainījis kabelis, satelīts un internets, tomēr tas nav rosinājis LVRTC pārvērtēt izmaksu atbilstību tirgus un ekonomiskajai situācijai.” Pēc G. Līdakas sacītā, analogo TV signālu šobrīd vairs izmantojot mazāk nekā ceturtā daļa (pēc dažām aplēsēm, ap 100 000) Latvijas mājsaimniecību. Turklāt, pēc viņas sacītā, “tā nav tā maksātspējīgākā daļa, kas būtu īpaši interesanta reklāmdevējiem”.
Arī Lattelecom ir ieinteresēts ātrākai pārejai uz ciparu apraidi un virszemes televīzijas iespējami plašāku izplatību:
“Lattelecom” aicina televīzijas kanālus pēc iespējas ātrāk pārslēgties uz ciparu apraidi. “”Lattelecom” no savas puses noteiktajos termiņos nodrošinās valsts pāreju uz ciparu TV apraidi, un mēs esam gatavi tehniski nodrošināt visu piecu līdzšinējo ētera kanālu (LTV1, LTV7, LNT, TV3 un TV5) tehnisko apraidi visā Latvijā,” norāda “Lattelecom” komercdirektore Kerli Gabriloviča.
Tā, ka izskatās, ka analogās TV ērai gals tuvojas ātrāk, kā es biju cerējis.

